Ojārs Stūre, krīžu vadības treneris un konsultants
Kad runa ir par gatavību dažādām krīzes situācijām, viena no tēmām, kas arvien vairāk parādās organizāciju dienaskārtībā, ir tā dēvētais X stundas apdraudējums. To var manīt mācību semināros, ko vadu dažādu organizāciju pārstāvjiem, un it īpaši tas bija jūtams nesenajā Baltijas drošības konferencē 2024, kur paneļdiskusijas laikā visvairāk jautājumu bija tieši par šo tēmu.
Tas arī ir saprotami – ģeopolitiskā situācija mūsu reģionā liek domāt par agresīvu soļu iespējamību no kaimiņvalstīm uz austrumiem un dienvidaustrumiem no mums. Cilvēkus interesē ne tikai tas kā pašiem labāk sagatavoties šādam gadījumam, bet arī tas, ko darīt savu organizāciju ietvaros un kā saglabāt to spēju darboties.
Jāatzīst, ka šajā ziņā mūsu valstī jau ir samērā daudz darīts – visiem uzņēmumiem un iestādēm, kas ir atzīti par valsts kritiskās infrastruktūras sastāvdaļu jau aizvadītajā gadā bija jābūt izstrādātiem darbības nepārtrauktības plāniem un, šķiet, ka vairumā gadījumu tas ir izdarīts. Taču arī citās organizācijās par to tiek domāts, un notiek priekšdarbi. Tāpēc šajā ierakstā esmu apkopojis dažus no visbiežāk dzirdētajiem jautājumiem, kuri rodas uzsākot veidot savu darbības nepārtrauktības sistēmu un piedāvāju savus komentārus par tiem. Šoreiz tie patiešām būs vairāk kā komentāri nevis precīzas atbildes, jo tieši kā gatavoties X stundai un kas būtu paredzams šādam gadījumam, būs lielā mērā atkarīgs no konkrētās organizācijas darbības jomas un apstākļiem, kādos tā atrodas. Taču ceru, ka šeit dotās ievirzes sniegs praktiskas ierosmes.
Ko tieši saprot ar “X stundu”?
Uzreiz jāsaka, ka vienota izpratne par šo terminu nepastāv, taču visbiežāk to lieto saistībā ar valsts drošības apdraudējumiem. Tādiem kā ārēja ienaidnieka iebrukums un kara sākums, liela mēroga iekšēji nemieri, teroristu uzbrukums vai plaša mēroga hibrīdkara draudi. Taču šajā kontekstā der atcerēties arī par citiem riskiem, kas var būt kā sekas karadarbībai, hibrīduzbrukumam vai arī aktualizēties citu apstākļu rezultātā.
Būtiska iezīme, kas atšķir X stundas apdraudējumus no citiem ir tāda, ka tie ietekmē vienlaicīgi lielu daļu cilvēku visā valsts teritorijā vai ievērojamā tās daļā. Tas nav atsevišķs negadījums ar lokālu ietekmi vai sekām tikai vienas organizācijas ietvaros. Apdraudējums ietekmē visus. Līdz ar to atbalsta un palīdzības sniegšanas iespējas var būt ierobežotas, jo vienā brīdī tās būs vajadzīgas lielam cilvēku skaitam. Šādā situācijā ārkārtas un drošības dienesti darbosies pēc citiem algoritmiem un var paiet krietns laiks līdz ierodas palīdzība. Viens no šāda apdraudējuma piemēriem bija COVID-19 pandēmija, kuras ietekmi izjuta katrs no mums individuāli, tāpat tas skāra katru organizāciju un vienlaicīgi tas bija jūtams visā valstī kopumā.
Citiem vārdiem sakot, gatavojoties X stundai, būtu jāņem vērā ne tikai karadarbības iespējamība mūsu valstī, bet daudz plašāks apdraudējumu loks.
Kā notiek gatavošanās X stundai un darbības nepārtrauktības nodrošināšana organizācijā?
Katra organizācija ir unikāla, līdz ar to gatavību X stundai noteiks apstākļi, kas ir raksturīgi tieši šai iestādei vai uzņēmumam. Te ir jāņem vērā gan darbības joma, gan infrastruktūras fiziskā atrašanās vieta, gan arī darba kolektīva īpatnības, un vēl desmitiem citu apstākļu.
Vispārējas vadlīnijas organizācijas sagatavošanai X stundai sniedz Ministru kabineta noteikumi Nr. 508, īpaši to 2. pielikums. Lai arī tie ir veidoti kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, tos var attiecināt arī uz citiem uzņēmumiem un iestādēm. Dokumentā ietvertās pamatnostādnes sniedz norādes par gatavības plānā ietveramajām nozīmīgākajām sastāvdaļām – kritiskajiem pakalpojumiem un to minimālā apjoma noteikšanu, par kritiskā personāla apzināšanu, darbībai nepieciešamo nodrošinājumu un rīcības algoritmiem. Šeit gan jāņem vērā, ka MK noteikumu sniegtā ievirze ir samērā vispārēja, un katrai organizācijai būs mērķtiecīgi jāstrādā, lai izveidotu praktiski izmantojamu un efektīvu rīcības plānu darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, kurā ir ņemtas vērā tās īpatnības un unikālie apstākļi.
Kā palīgu šajā darbā var izmantot modeli, kas jebkura uzņēmuma vai iestādes darbību iedala trīs daļās, – darbības priekšnoteikumi, ražošanas procesi un preču/pakalpojumu pieejamība. Tas paredz, ka neatkarīgi no darbības jomas katrai organizācijai, lai tā varētu strādāt, ir nepieciešama virkne priekšnoteikumu - ir jābūt pieejamām izejvielām, telpām, infrastruktūrai, apmācītiem darbiniekiem utt. Lai noritētu preču ražošana vai pakalpojumu izveide, būs vajadzīga darbu organizēšana un pārvalde, ražošanas tehnoloģijas un procesi, kā arī kvalitātes kontrole. Visbeidzot, saražotajai precei vai izveidotajam pakalpojumam ir jābūt pieejamam tā izmantotājam vai patērētājam. Šajā posmā būs nepieciešama preču vai pakalpojumu piegādes sistēma.
Plānojot darbības nepārtrauktību, būtu jāparedz konkrēti soļi kā X stundas gadījumā tiks nodrošināts nepieciešamais minimums katrā no šiem posmiem. Piemēram, jāpārdomā vai būs pieejamas darbam nepieciešamās telpas, kā tiks nodrošināta energoapgāde un sakari, jānoskaidro vai Tavi sadarbības partneri ir gatavi krīzes situācijām un spēs piegādāt nepieciešamās izejvielas, jāpārliecinās vai vari rēķināties ar saviem darbiniekiem un vai darbosies Tavu preču/pakalpojumu piegādes ceļi utt. Citiem vārdiem sakot ir jāizplāno savas organizācijas darbība jaunos, daudz sarežģītākos apstākļos.
Kā pārliecināties, ka X stundā mani darbinieki ieradīsies darbā?
Šis, viennozīmīgi, ir pats svarīgākais jautājums darbības nepārtrauktības nodrošināšanā, jo pat vislabāk sagatavotie plāni nestrādās, ja nebūs cilvēki, kuri tos īstenos.
Nav grūti paredzēt, ka kara gadījumā lielā daļā sabiedrības sākotnēji valdītu apjukums. Cilvēki būtu disorientēti, jo viņiem nāktos pieņemt tādus lēmumus, ar kuriem līdz šim viņi nav saskārušies. Ukrainas pieredze māca, ka īpaši sarežģītas ir pirmās trīs līdz piecas dienas – nestrādā veikali, aptiekas un nav pieejami daudzi citi pakalpojumi. Darbā neierodas līdz pat 50% no personāla. Šādā situācijā cilvēki pirmām kārtām domā par savu un savu tuvinieku drošību.
Ar to būtu jārēķinās arī veidojot savus darbības nepārtrauktības plānus, un pats svarīgākais būtu saprast, kādas ir iespējamās cilvēku privātās stratēģijas šādā situācijā. Nevar izslēgt, ka daudzi dotos uz ārzemēm vai pārceltos uz citu vietu valsts iekšienē. Tāpat, iespējams, Tavā kolektīvā ir ne viens vien rezervists vai zemessargs, kuram X stundā būtu pavisam citi pienākumi. Iespējams kāds jau tagad ir izlēmis, ka iesaistīsies brīvprātīgo darbā un dosies palīgā slimnīcām vai humānās palīdzības centriem. Apzinot to visu, Tu varēsi daudz precīzāk prognozēt, ar cik un kuriem darbiniekiem vari rēķināties.
Nākamais solis ir skaidri noteikt tās funkcijas un pienākumus, bez kurām organizācijas darbība nav iespējama, un salāgot to ar sagaidāmo darbinieku skaitu. Savā rīcības plānā Tev nāksies paredzēt gan kā strādāt ar mazāku cilvēku skaitu un kā sadalīt pienākumus, gan kā efektīvi aizvietot tos, kuri nevar piedalīties organizācijas darbā, un kā apmācīt jaunus darbiniekus.
Visbeidzot, kad ir apzināti cilvēki, sadalīti pienākumi un, kas īpaši svarīgi, tie ir pienācīgi izskaidroti katram darbiniekam, to būtu nepieciešams dokumentēt. Tas var tikt noteikts gan darba līgumā vai arī ietverts pielikumā jau esošam līgumam. Atsevišķos gadījumos darba pienākumus saistībā ar darbības nepārtrauktības nodrošināšanu var noteikt ar darba devēja rīkojumu.
Protams, ka ar to vien darbs nebeidzās, jo pilnīga sagatavošanās ietver daudz plašāku jautājumu loku. Taču šie būs nozīmīgi sākotnējie soļi, kas pacels Tava uzņēmumu vai iestādes gatavību X stundai daudz augstākā līmenī.
Comments