Kāpēc komforta zona ir tik svarīga
Anita Gaile | Pārmaiņu arhitekte
Vasara ir pārmaiņu laiks, kad pārslēgt darbošanās ātrumu un intensitāti, un varbūt atrast, kādu vaļīgāku dienu. Dienu, kurā pilnībā nonākt savā komforta zonā. Vai arī gluži pretēji, saprast, ka tāda brīva diena, kad lielie darbi apdarīti un visi kolēģi un sadarbības partneri ir offline, rada stresu, jo ir ārpus ikdienas komforta zonas.
Pārmaiņu vadīšanā komforta zona ir bieži lietots termins. Viens no pārmaiņu vadīšanas lielajiem domātājiem Bridges pat saka, ka pārmaiņas sākas tad, kad beidzas komforta zona. Cilvēki, kas darbā vai personīgajā dzīvē piedzīvo pārmaiņas, saka, ka ir sajūta, ka pārmaiņas nekad nebeidzas. Ja saliekt šos divus kopā, tad sanāk, ka cilvēks nekad vairs nenonāk savā komforta zonā. Tas, protams, ir aplami. Pirmkārt, apgalvojumi kā “nekad”, “nekas”, “vienmēr” ,“visu laiku”, “viss” pārmaiņu vadīšanas kontekstā liecina tikai par sakāpinātu emocionālo reakciju uz notiekošos nevis objektīvo realitāti. Otrkārt, cilvēki bieži vien nepamana, ka kaut kas, kas vakar bija jauns un svešs, pie kā vajadzēja pierast, vai ko vajadzēja iemācīties, šodien jau ir cilvēka komforta zonā.
Kas tad ir komforta zona? Pajautāju šo jautājumu saviem sekotājiem sociālajos tīklos. Saņēmu 7 atbildes un tikai viena no tām tika uzrakstīta publiski. Tas vedina domāt, ka komforta zona ir kaut kas ļoti personisks, ar ko nav jādalās ar visu pasauli.
Atbildes varēja iedalīt 2 grupās:
1) Komforta zona brīvajā laikā un
2) Komforta zona darbā.
Komforta zona brīvajā laikā ir saistīta ar atpūtu – mieru, relaksāciju, vides sakārtošanu, vērošanu, sarunām ar saviem mīļajiem. Komforta zona darbā saistās ar darba pienākumiem, kurus cilvēkam patīk veikt, kurus veicot viņš/a zina, ka rezultāts būs tāds, kas sniedz gandarījumu. Komforta zona ir vieta, kurā dabūt piepildījumu, apliecinājumu, ka tevis pietiek, ka tu vari. Komforta zona pārmaiņās ir svarīga, jo tā atjauno cilvēka ticību savem spēkiem un varēšanai.
Komforta zonai ir arī virkne trūkumu. Tā kā tā ir vieta, kur viss ir pazīstams, ierasts un ērts, tai ir milzu vilkme. Komforta zonas pievilkšanas spēks ir tas, kurš saka, ka labāk būs neko nemainīt un turpināt lietas darīt “pa vecam”. Cilvēkiem ne reti šķiet, ka, ja viņi izies no savas komforta zona, viņi to būs zaudējuši uz visiem laikiem. Piemēram, ja viņi iemācīsies prasmīgi strādāt ar datorsistēmām, tad viņi aizmirsīs, kā tas ir veikt piezīmes rūtiņu kladē.
Tāpat diezgan bieži mēdz būt gadījumi, kad cilvēki tik ļoti baidās savu komforta zonu. Viņi laiku pavada nemitīgi apkarojot jebko, kas potenciāli varētu sagraut viņu komforta zonu. Protams, tas nav komfortabli - katru vadības iniciatīvu vai katru jaunā kolēģa priekšlikumu pelt un kritizēt. Ja kāds no mums šim kolēģim teiktu, ka viņa komforta zona ir apkarot citu iniciatīvas, viņš to noteikti noliegtu. Tātad faktiski cilvēks nepārtraukti ir ārpus savas komforta zonas, bet laiku velta nevis tās paplašināšanai, bet gan papildus šķēršļu veidošanai. Pie tam škēršļi tiek likti ne jau jaunajam (to jauno jau nevar apturēt), bet gan savai attīstībai un izaugsmei.
Kā lietot komforta zonu?
1. Zini un pazīsti savu komforta zonu
Kādā brīvā brīdī veic savas ikdienas auditu – cik daudz laika tu pavadi, mācoties kaut ko jaunu, cik daudz laika tu pavadi “cepjoties”, ka atkal kaut kas jauns jāmācās, cik daudz laika tu pavadi, darot sev zināmas lietas? Esi godīgs un “cepšanās” laiku neieskaiti pie mācīšanās laika. Tāpat pie mācīšanās laika neieskaiti laiku, ko pavadi darot lietas, kuras tu labi proti izdarīt, bet vienkārši tev nepatīk to darīt.
2. Regulāri paplašini savu komforta zonu
Katru gadu iemācies kādu jaunu prasmi. Jaunu lietu mācīšanās, pat, ja tu mācies tikai savam priekam nevis darba devēja interesēm, būtiski samazina laiku, kas jāiztērē pārdzīvojot, ka atkal kaut kas jauns, atkal kaut kas mainījies. Ja tavā darba ikdienā ir pārāk daudz lietu, kuras tev nepatīk darīt, tas nozīmē tikai to, ka neesi savlaicīgi iemācījies ko jaunu, vai to pašu lietu padziļināti, lai varētu paplašināt savas ietekmes lauku.
3. Kad visa jaunā ir par daudz uz noteiktu laiku atgriezties savā komforta zonā, lai atgūtu spēkus
Šis ir aicinājums būt apzinātībā. Vērot sevi un pamanīt, kad jauna ir par daudz (paaugstināts stress, trauksmes sajūta, biežāki konflikti ar sevi vai citiem, pārāk emocionāla rekacija uz notikumiem utml.), tādos brīžos noteikti atrast sev brīdi, kad darīt to, kas ir tavā komforta zonā.Augstākā pilotāža šajā punktā ir izveidot sev ikdienas režīmu, pie kura stingri turēties, lai dienā būtu noteikta deva rutīnas (komforta zonas), kura noteikti būs, un tāpēc var viegli nesatraukties par kārtējām izmaiņām organizācijas struktūrā vai telefona updatiem.
Izbaudi savu komforta zonu!
Commentaires